Kungu ielas radošais kvartāls

Kungu ielas radošais kvartāls ir mūsdienīga kultūras telpa, kurā notiek dažādi mākslas pasākumi - radošās darbnīcas, koncerti, performances un amatnieku tirdziņi. Ēku komplekss ir unikāls 17.gs. koka arhitektūras mantojums, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tajā apvienojas Pētera I nams, folkloras centrs "Namīns", Jauniešu māja un plašs pagalms dažāda rakstura sarīkojumiem. Ēku kompleksu, Kungu ielā 24, Liepājas pilsētas pašvaldība iegādājās atklātā izsolē 2011.gada beigās. Nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala 1913 m2 platībā. Kungu ielas kvartāla pagalmu, ar visu tajā ietilpstošo ēku kompleksu, apsaimnieko SIA „Liepājas Latviešu biedrības nams”.

Pētera I nams

Senākās ziņas par ēku ir saistītas ar Krievijas cara Pētera I viesošanos madame Hoyer viesnīcā 1697.gadā. Taču pirmā dokumentālā liecība par ēku, Kungu ielā 24, ir atrodama pilsētas kartē, kas sastādīta laika posmā no 1738. līdz 1742.gadam. Tajā celtne attēlota kā neliela, plānā trīsstūra ēka. Ēkā ir tādas unikālas vērtības, kādas citur Latvijā nav sastopamas, piemēram, lūka hallē pa kuru cēla preces uz jumta stāvu un bēniņiem, kas raksturīga viduslaikiem, taču koka ēkās nav konstatētas. Profilētās sijas lielākajā no dzīvojamajām telpām izgatavotas ar dažādiem profiliem, liekot tās pa pāriem. Dažādu profilu pielietojums vienā telpā viiduslaikos ir uzskatāms par unikālu. Jumta spāru marķēšanai izmantoti pusapaļi iecirtumi, kas grupēti pa trīs. Šāds marķējuma princips citur Latvijā nav zināms.

Pētera I nams ir bijusī madame Hoyer viesnīca. Tā kļuva slavena ar to, ka 1697. gada aprīļa beigās, maija sākumā te uzturējies Krievijas cars Pēteris I, kurš ar saviem pavadoņiem (diplomātiskā misija, kas vēsturē ieguvusi nosaukumu Lielā Sūtniecība) caur Kurzemi un Kēnigsbergu devās uz Rietumeiropu nolūkā labāk iepazīt Rietumeiropas dzīvesveidu dažādās nozarēs. Pēteris I gribēja eiropeisko dzīvesveidu ieviest Krievijā, kuru tolaik varēja uzskatīt par atpalikušu salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Parasti Liepājā par šo notikumu runā diezgan negatīvā nozīmē, saistot to ar Krievijas imperiālistiskajiem tīkojumiem un slaveno Pētera frāzi par loga ciršanu uz Eiropu caur Baltijas jūru. Tomēr uz to var paskatīties arī citādā nozīmē, un, proti, tādā, ka salīdzinoši mazā Liepāja ir kalpojusi par iedvesmas avotu slavenajam caram un tādējādi Liepāja ir ietekmējusi (lai arī tikai dažās jomās) tik milzīgas valsts kā Krievijas impērija vēsturi. Ir zināms (pēc Pētera I paša memuāriem), ka Liepājā viņš apmeklējis kuģu būvētavu un aptieku tagadējā Rožu laukumā, lai smeltos pieredzi. Un vēl vēsturē plaši zināms ir fakts, ka tieši Liepājā Pēteris I pirmo reizi ieraudzīja atklātu jūru.

Jau sākotnēji ēka bija sadalīta divās daļās, kur katrai no tām bija sava funkcija. Labajā pusē atradās dzīvojamās telpas, bet kreisajā pusē krogs. Ēkas vidusdaļā atradās liela halle jeb priekšnams, pie sienas izbūvēts manteļskurstenis un aiznams kā koplietošanas telpa. Labajā ēkas pusē dzīvojamajā daļā, pret ielu atradās liela telpa, kas bija galvenā dzīvojamā telpa, savukārt, aiz tās pret pagalmu atradās divi kambari, kurus visticamāk izmantoja bagātāko viesu izmitināšanai.

Pati viesnīca un krogs ir atradušies Kungu ielā, kopā ar pagalmu un saimniecības ēku (Bāreņu ielā), tie veidojuši vienotu ansambli, ko mūsdienās tautas valodā dēvē par „Pētera I namiņu”. Ir zināms, ka viesnīcas un kroga ēkā Kungu ielā cars Pēteris I un viņa pavadoņi rīkojuši dzīres.

Viesnīcas ēkā padomju varas gados darbojās Liepājas Kuģniecības un zvejniecības muzejs, bet tagad šī ēka nākotnē gaida savu restaurāciju. Ēkā Bāreņu ielā padomju varas gados darbojās izstāžu zāle, tagad - folkloras centrs „Namīns”. Pagalmā padomju varas gados uzcelta vēl viena ēka, kura 2013.gada vasarā piedzīvojusi lielas pārvērtības un šobrīd pēc rekonstrukcijas labi iekļaujas 17.gs. koka apbūves ēku kompleksā. Rekonstrukcijas projekta autors ir G.Vīksnas arhitektu birojs. Šajā ēkā šobrīd darbojas Liepājas jauniešu jaunrades nams ar nosaukumu „Jauniešu māja”. Pateicoties vēsturiskajam un unikālajam 17.gs. koka arhitektūras ēku ansamblim Liepājas vecpilsētas centrā, mūsdienās šeit izveidojies Kungu ielas radošais kvartāls, kurš ar kultūras un biznesa aktivitātēm veicina kultūras tūrismu, piedāvā daudzveidīgus un radošus pasākumus gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

Folkloras centrs "Namīns"

2003. gada decembrī folkloras kopa „Atštaukas”, Bāriņu ielā 32, izveidoja folkloras centru „Namīns”, kurā svin svētkus, organizē Jāņu ielīgošanu, Lieldienu iešūpošanu, Miķeļdienas tirgu, Annas dienas Saimnieču svētkus, tautiskos Ziemassvētkus. „Atštaukas” palīdz saglabāt un popularizēt dažādus latviešu tautas godību rituālus, gan kāzu, gan arī bēru tradīcijas. Folkloras centrā „Namīns” darbojas arī skola, kurā bērniem tiek mācīta folklora un tautas tradīcijas.

Folkloras kopa „Atštaukas” ir gaidītas viešņas daudzviet Latvijā, kā arī ir piedalījušās un guvušas atzinību folkloras festivālos aiz Latvijas robežām. „Atštaukas” pirmo reizi ieskanējās 1995.gadā un radās kā protests pret nevēlēšanos teātrī saglabāt vecās tradīcijas. Viņas nav pret jauninājumiem, bet gan uzskata, ka dzīvē ir jābūt sabalansētībai starp jauno un veco. Tradīcijās ir spēks un vērtība. Protams, arī no vecā visu nevar paturēt, taču jaunajam kopā ar veco ir jāveido vienots veselums. Jo, nezinot, no kurienes tu nāc, tu nezini arī, kurp tu ej.

Vairāk informācijas:

Folkloras centra "Namīns" vadītāja
Ināra Kalnarāja
E-pasts: inarakalnaraja@inbox.lv
Mob.tālr. +371 26562954

Jauniešu māja

Jauniešu māja ir 151,04 m2 liela, moderni aprīkota ēka pašā Vecliepājas „sirdī”. Jauniešu māja ir atvērta katru darba dienu no 10:00 līdz 20:00 un tajā gaidīts ir ikviens jaunietis vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Tā ir vieta, kur jauniem, aktīviem cilvēkiem satikties un kopīgi īstenot savas idejas. Jauniešu mājā darbojas Jauniešu padome, Skolēnu dome un citas jauniešu organizācijas. Tiek piedāvāta iespēja pilnveidoties dažādās neformālās mūzikas, valodu un citās nodarbībās, brīvprātīgajā darbā šeit un citur Eiropā, piedalīties starptautiskajos projektos.

Jauniešu māja ar savu darbību vēlas uzlabot Liepājas jauniešu dzīves kvalitāti:
- veicināt jauniešu efektīvu iniciatīvu svarīgu lēmumu pieņemšanā un iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē;
- nodrošināt vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušo statusu un radīt apstākļus personības izaugsmei un pašiniciatīvu izpausmēm.

Vairāk informācijas:

Jauniešu mājas vadītāja
Inga Laugale
E-pasts: inga.laugale@liepajasbjc.lv
Tālr. +371 63481646 
Mob.tālr. +371 29158059

Dizaina studija "LATVA"

Tautas tērps būtu nepieciešams katrā ģimenē, tomēr tā izgatavošasna prasa daudz laika un arī daudz līdzekļu. Kad tautas tērps beidzot ir gatavs, tad šķiet, ka nevaram to uzvilkt tik bieži kā gribētos.

Studija "LATVA" piedāvā risinājumu – tautas tērpa elementus izmantot ikdienas apģērbā. Piemēram, adītā Nīcas sievas jaka, kuru var vilkt ikdienā kopā ar pussvārku vai biksēm, bet svētkos - pie tautas tērpa. Jakas  krāšņās tamborētās joslas var izmantot kā apdares elementus citos apģērbos. Kuldīgas sievas jaka ir velkama gan kā žakete pie svētku tērpa, gan pie tautas tērpa. Skolā vai birojā noderēs  tautas tērpa borste jeb veste kopā ar kreklu pie pieskaņota pussvārka. Vasarā, arī Jāņos, ērti ir ģērbt lina kreklu pie biksēm un svārkiem, kā arī lina kleitu. Tas var būt arī labs sākums Jūsu tautas tērpam.

Studija "LATVA", Bāriņu ielā 32 jeb folkloras centrā "Namīns", ir atvērta: ceturtdienās, piektdienās no plkst.14:00 līdz 16:00. Plašāka informācija pieejama mājas lapā www.latva.lv.

Kungu ielas kvartāla pagalms

Telpu nomas pieteikuma anketa.

(Juridiskai personai – nosaukums, PVN maksātāja Nr., fiziskai personai – personas kods)
(vārds, uzvārds, ieņemamais amats)
(nosaukums) (konta Nr.) (kods)
(kontaktpersonas vārds, uzvārds, tālrunis)
skaņas aparatūra
gaismas aparatūra
mikrofoni
multimedijs
tulkošana
podestūra
krēsli
galdi