Hoijeres viesnīcas restaurācija

Kuru katru dienu

Pašlaik māja, kurā bijis gan krogs, gan viesnīca, gan dzīvokļi, gan muzejs, izskatās bēdīgi kā no ārpuses, tā no iekšpuses. Iepriekšējo, privāto īpašnieku saimniekošanas laikā ēkas interjera "āda" novilkta, jau gadiem ilgi nams stāv tukšs un gaida, kad to sakops un atjaunos. Nu jau ir lielas cerības, ka tas notiks drīz. Kuru katru dienu Liepājas Būvvaldē apsolīts iesniegt restaurācijas tehnisko projektu, kura autors ir uzņēmums "A.I.G.". Šogad augustā vai septembrī Liepājas domes Attīstības pārvalde plāno iesniegt atbildīgajai ministrijai projektu, lai pretendētu uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem Dabas un kultūrvēstures mantojuma programmā, ar kuras atbalstu pašvaldība vienlaikus plāno arī fasādes restaurāciju valsts nozīmes kultūras piemineklim – Svētās Trīsvienības katedrālei – un pastaigu takas izbūvei starp koncertdārzu "Pūt, vējiņi!" un tenisa laukumiem. Sekos iepirkuma procedūra un būvdarbi, kuri, visticamāk, varētu sākties 2017. gadā – stāsta Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols. Pašlaik pašvaldība ir izsludinājusi tehniskā projekta ekspertīzes iepirkumu.

Savukārt nama nākamais nomnieks – Liepājas muzejs – jau pakāpeniski gādā ēkas interjera priekšmetus.

Projekts kvartālam

Pirms vairākiem gadiem par vairāk nekā 60 tūkstošiem latu tā saukto Pētera Pirmā namiņu iegādājās pašvaldības SIA "Liepājas Latviešu biedrības nams". Šis uzņēmums arī ir tā apsaimniekotājs. Plāno, ka biedrības nams arī turpmāk apsaimniekos visu tā saukto Kungu ielas radošo kvartālu, kurā ietilpst arī "Namīns", kuru jau gadiem ilgi ir iedzīvinājusi aktrišu folkloras kopa "Atštaukas", Jauniešu māja, saimniecības ēkas, bet ēku lietotāji būs nomnieki – stāsta LLBN vadītāja Vita Hartmane. Tehniskais projekts tiek izstrādāts visam kvartālam, atskaitot nesen uzbūvēto Jauniešu māju. Tā kā pieejamo līdzekļu sākumā nebūs tik daudz, lai sakoptu visu, projekts sadalīts trijās kārtās. Pirmajā iekļauta Hoijeres viesnīcas jeb Kungu ielas 24. nama restaurācija, otrajā – folkloras skolas "Namīns" izveide, trešajā kārtā paredzēts gan sakārtot pagalmu, gan arī šķūņa vietā uzbūvēt ēku, kas pēc apjoma izskatīsies kā Jauniešu mājas dvīņubrālis, bet pēc ieceres tajā paredzēta izstāžu zāle ar stiklotu fasādi un lielām koka durvīm kā fasādes slēģiem.

Hoijeres viesnīcas restaurācijai pašvaldība plāno izmantot 1,6 miljonus eiro Eiropas fondu finansējuma un līdzfinansējumu no pilsētas budžeta. Tehniskajam projektam pievienotās tāmes rādīs, kādas izmaksas ir gaidāmas. "Varbūt iepirkumā izdosies kaut ko ietaupīt – dažkārt projektētās tāmes ir par 30 procentiem dārgākas, nekā iznāk praksē," saka V. Hartmane, gaidot projektu.

Interjera muzejs un krogs

Liepājas pašvaldības vēsturē šis būs pirmais īstais restaurācijas projekts. Rezultātā iegūsim Interjera muzeju un krogu vēsturiskās noskaņās. Līdzīgi kā daudzi pilsētas vecie koka namiņi, arī Hoijeres kundzes viesnīca 17. gadsimta beigās ir bijusi vienstāva māja. 19. gadsimtā izbūvēts otrais stāvs. Tāpēc iecerēts, ka, sperot kāju pār slieksni mājas pirmajā stāvā, mēs nonāksim vairāk nekā 300 gadu senā Liepājā un ne tikai satiksim cilvēkus, kas ģērbti atbilstoši laikmetam, bet arī paši varēsim uzlaikot baroka laika tērpus – tādus, kādus valkāja mazpilsētiņas Liepājas iedzīvotāji tobrīd, kad pilsētā vēl pat nebija izbūvēta osta, starp koka namiņiem vējš dzenāja smiltis, dzīvojamos namos vēl nebija tualešu, vēl nebija augsto katedrāļu torņu, bet augstos viesus pie priekšpilsētas jeb Alkšņu ciema – tagadējā Raiņa parka vietā – sagaidīja simt pilsētiņas pilsoņu – Liepājas Zilā gvarde zirgos, ierindā ar kailiem zobeniem un paklanoties lielajiem sūtņiem un jādami karietei pa priekšu. Tā Krievijas Lielās sūtniecības (kuras mērķis bija Rietumeiropa, nevis Liepāja) ierašanos pēc senu dokumentu izpētes apraksta vēsturnieks Arnolds Bērzs. Bet Pēteris Pirmais Liepājā bija ieradies jau pāris dienu pirms Lielās sūtniecības. Spriežot pēc rēķina, kuru samaksāja Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs, Hoijeres madāmas namā cars ar pavadoņiem gan vareni ēduši, gan arī vareni dzēruši. 5. maija vakariņās vien izdzerti divi stopi degvīna, muca kungu alus un trešdaļa mucas kalpotāju alus. Hoijeres kundzei priekš augstajiem viesiem galdā netrūcis ne nieka: ne vērša, teļa un aitas gaļas, ne šķiņķa, ne vistu, ne tītaru, ne zosu, ne rūnītu gaiļu – kapaunu, ne siļķu, ne lašu, ne bušu, mencu, ālantu, pat ne austeru, ne citronu un pomeranču.

Pēc restaurācijas, ieejot namā no Kungu ielas puses, pa kreisi atradīsies krogs, kādā mielojās cars un viņa līdzbraucēji. "Domāju, ka seno krogu varēs apsaimniekot tāds nomnieks, kas pieprot senos ēdienus un kam to pasniegšana izdosies teatralizētā veidā. Viesmīļi apkalpos seno laiku tērpos – viss plānots kā viens izklaides objekts tūristiem," stāsta V. Hartmane, kura ir pārliecināta, ka šajā namā netrūks apmeklētāju un garlaicīgi viņiem nebūs.

Pirmā stāva telpās pa labi varēsim apskatīt gan istabas, kādās Pēteris Pirmais varēja nakšņot, gan arī telpas, kurās gaļas brāķera Dāvida Hoijera atraitne Margrēta Hoijere dzīvojusi 17. gadsimta beigās – 18. gadsimta pirmajā pusē. Tas vēl bija laikmets, kad telpu iekārtojums bija visai robusts, tāpēc pirmajā stāvā sienas klās vienkārši balti krāsoti dēļi. Tā kā radiatoru Hoijeres kundzei nebija, iecerēts, ka pēc restaurācijas daļā telpu mūsdienīgi sildelementi būs paslēpti zem grīdas flīzēm, bet citviet tie būs nomaskēti krāsnīs. Plāno izbūvēt arī manteļskursteni, kurā ierīkos pavardu, un vēsturiski šeit bijušo pacēlāju. Hoijeres kundzes laikā bēniņos bijusi pārtikas noliktava, no kuras cauri lūkām produktus ar ķēdēm nolaida lejā. Pēc ieceres, pacēlāja darbību noteiktos laikos varēs arī demonstrēt skatītājiem.

Atlasa eksponātus

Savukārt, uzejot otrajā stāvā, nokļūsim 19. gadsimtā. Arī šajā stāvā tiek plānotas gan kroga, gan muzeja telpas ar laikmetam piederīgu interjeru. Pašlaik ēkā vairs nav ne grezno un interesanto durvju, kas rotātas ar gravētā kaula inkrustācijā darinātām alegoriskām sieviešu un vīriešu, kareivju un eņģeļu figūriņām. Nav arī baltās krāsns ar reljefajiem podiņiem, uz kuriem dažādi zilā krāsā izpildīti romantiski zīmējumi – cilvēku dzīves ainas. Krāsns ilustrāciju savulaik publicējis Imants Lancmanis grāmatā "Liepāja no baroka līdz klasicismam". Tomēr atsevišķas interjera detaļas ir saglabātas Liepājas muzeja krājumos, un tās noderēs arī ēkas restaurācijas projektā, kurā izmantos arī citu Liepājas vēsturisko ēku detaļas vai pēc to parauga gatavotus interjera elementus – stāsta Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla. Muzeja darbinieki jau tagad atlasa nākamā Interjera muzeja ekspozīcijām gan priekšmetus, kas senāki par 1750. gadu, gan arī 19. gadsimta interjera priekšmetus, gan arī meklē jaunas lietas ekspozīcijai – nesen dāvinājumā saņemti divi baroka laikmeta skapji, viens muzeja skapis, restaurējams, vēl atrodas Svētās Trīsvienības katedrālē.

Turklāt, lai arī pašlaik nams iekšpusē izskatās nožēlojams un sapostīts, tomēr ir paveicies vismaz ar to, ka māja gadu desmitu gaitā ir vairākas reizes pētīta, par to ir uzkrāts diezgan daudz informācijas, kas arī ir svarīgi, lai to varētu restaurēt. Kādā no izpētēm otrajā stāvā ir atrasti un saglabāti 19. gadsimta tapešu fragmenti. Iecerēts, ka pēc tiem arī restaurēs tapešu zīmējumus un tādas tapetes pasūtīs, lai iekārtotu 19. gadsimtam atbilstošas dzīvojamās telpas, arī bērnistabu.

Vēsturiskā vīna pagraba gan nebūs. Pagrabstāvu padziļinās, lai tajā varētu izbūvēt muzeja palīgtelpas, klientu tualetes, darbinieku pārģērbšanās telpas, trauku mazgātavu. Savukārt bēniņstāvā izvietos ventilācijas un ugunsdrošības sistēmas. Iecere ēkā izvietot arī mākslinieku rezidences ir atmesta, jo nav tik daudz vietas.

Uzziņai:

Kungu ielas 24. nama unikālās vērtības, kādu citur Latvijā nav

\ Lūka hallē, pa kuru pacēla preces uz jumta stāvu un bēniņiem. Tas ir viduslaikiem raksturīgs risinājums, koka ēkās Latvijā nav konstatēts.

\ Viduslaikiem raksturīgi profilētas sijas un dažādu profilu lietojums vienā telpā.

\ Jumta spāru marķēšanai izmantoti pusapaļi iecirtumi, kas grupēti pa trim.

\ Vislabāk saglabājusies ēka, kurā uzturējies cars Pēteris Pirmais.

Avots: 2012. gadā veiktā ēkas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, autori – Juris Zviedrāns un Kristīne Veinberga.

Uzziņai:

Par Kungu ielu 24 un par Liepāju 17 –18. gadsimtā lasāms Imanta Lancmaņa grāmatā "Liepāja no baroka līdz klasicismam" un Arnolda Bērza rakstos http://jaunserdis3.blogspot.com.

Autors: Nora Driķe